Logopēdi Valmieras integrētā bibliotēkā tiekas ar Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēde Laura Pliķēna | Piedalījās Alojas PII “Auseklītis” Vilzēnu filiāles 6-gadīgie bērni
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas pulcējās seminārā Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Februāra tikšanās reizē pulcējās logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas. Lielais dalībnieku skaits liecina par tikšanās nepieciešamību, lai kopīgi domātu, izvērtētu un risinātu logopēdijas jautājumus. Šoreiz aktīvi tika spriests un diskutēts par logopēda dokumentu dienasgrāmatu, kurā datēt visus nepieciešamos ierakstus: novērojumus, sadarbību, valodas un runas izpētes rezultātus un korekcijas procesu izglītības iestādēs. Ņemot vērā logopēdu pamatotus argumentus dokumentācijas pilnveidošanai, līdz mācību gada beigām esam plānojuši uzlabot un nodot logopēdu rīcībā jau gatavu dienasgrāmatas paraugu, kuru katrs logopēds, apstiprinot to pie izglītības iestādes vadītāja, varēs izmantot darbā.
Logopēde Zeltīte Šneidere no Mārupes novada dalījās pieredzē, apkopojot savas un kursos iegūtās zināšanas, par valodas un runas novērtēšanas ziņojuma tapšanu. Vēlreiz atgādinot, cik svarīgi logopēdam zināt, kā noritējusi bērna attīstība, lai precīzāk un veiksmīgāk darītu savu darbu – palīdzētu bērniem apgūt veiklu valodu un runu. Ikdienas steigā kaut ko arī gadās aizmirst, tāpēc pieraksti garantēs precizitāti. Aicinām vecākus atzīmēt sava bērna svarīgākos attīstības notikumus: kad sācis rāpot, kad celties kājās un staigāt, kad un kādi bijuši pirmie vārdiņi, teikumi, jautājumi. Tad logopēds veiksmīgāk varēs plānot korekcijas gaitu un visi kopā nonākt pie vēlamā rezultāta.
Logopēdes Danas Arnītes vadībā katra logopēde varēja iejusties skolēna un skolotāja lomā, pārī veidojot sniegpārsliņu. Pamēģiniet rīkoties neskatoties, bet, tikai uzklausot mutvārdu instrukciju, salīdziniet iegūto rezultātu ar savu pārinieku! Lai sadarbotos, ikvienam nepieciešama kvalitatīva komunikācija.
Ne vienmēr logopēds var apmeklēt visus sev vēlamos kursus un seminārus, lai papildinātu zināšanas, tāpēc dzirdētais tiek pārrunāts tikšanās reizēs. Šoreiz logopēdi runāja par garīgo veselību, valodas un runas novērtēšanu, daudzveidīgo diagnožu klasifikāciju logopēdijā un kvalitatīvas saskarsmes nozīmi ikdienā. Psihologi apgalvo, ka līdz 20 gadu vecumam cilvēkam vajadzētu kļūt pieaugušam, bet izrādās, ka dzīvē ir citādi: starp pieaugušajiem vairāk tomēr ir „bērnu” nekā pieaugušo, kas rīkojas un pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, nevis faktus izvērtē objektīvi. Bet labā ziņa ir tā, ka vienmēr ir iespēja sevi pilnveidot. Cik lielā mērā – tas jau ir cits jautājums.
Klātienē iepazināmies ar jaunajiem mācību materiāliem „Karuselis” un „Kabata”, kurus lieliski var izmantot logopēdijas nodarbībās.
Paldies logopēdēm par kopābūšanas laiku! Tas dod iedvesmu, zināšanas un spēku savu darbu veikt vēl labāk. Nākamā tikšanās reize plānota 15.martā, kad Eiropas Logopēdijas dienas seminārā savu dalību apstiprinājusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Valmieras sākumskola | Logopēde
2012-2013 mācību gads
Katru gadu martā visā Eiropā atzīmē Eiropas logopēdijas dienu, šogad akcentējot izrunu, tās traucējumus, lasīšanu un rakstīšanu. Šajā laikā notiek dažnedažādi pasākumi izglītības, veselības un citās iestādēs bērniem un pieaugušajiem, lai cilvēki gūtu priekšstatu un zināšanas par logopēdiju, tās nozīmi un nepieciešamību ikdienā. Arī Strenču novada vidusskolā notiks pasākums „Runā! Lasi! Raksti!”
2012./2013.mācību gads skolā ir īpašs. Pirmo reizi skolas pastāvēšanas vēsturē ir tapis logopēdijas kabinets: ērts, plašs, ar labu apgaismojumu un daudzveidīgiem materiāliem. Tāds kabinets, par kādu sapņo daudzu skolu skolēni un logopēdi. Skolas saimnieka prasme kabinetam devusi svaigu krāsojumu un mēbeļu iekārtojumu. Bērniem ir ērtas darbavietas – katram savs sols. Ir spogulis, kurā skatīties, kā mēlīte nolikta īstajā vietā, vai lūpas atrodas pareizā pozīcijā un kontrolētu, kādi izskatās lielie elpošanas pūtieni un vai rokas patiešām izstiepušās taisni? Plašums kabinetā nepieciešams, lai bērni justos brīvi, ērti un nodarbībās varētu izspēlēt kustību spēles, darbināt lielo motoriku: rokas, kājas. Labai valodas attīstībai vispirms ir nepieciešamas kvalitatīvas kustības, tāpēc jāvingro un jākustas. Bērnu iemīļota vieta ir jaunais sūnu zaļais paklājs. Uz tā starpbrīdī var paspēt izspēlēt „Garos degunus” vai dambreti, bet nodarbībās sēdēšanu solos nomainīt pret aktīvu kustēšanos spēlējot valodas spēles. Šādi sarežģītas lietas par teikumiem, skaņu izrunu, matemātiku tiek apgūtas spēlējot.
Logopēdijas kabinetā līdzekļi ieguldīti arī mācību materiālu iegādei: grāmatas lasīšanas uzsākšanai, kurās vārdi dalīti zilbēs, kā arī ar uzdevumiem domāšanai, uztverei, atmiņai; metodiskais materiāls skaņu izrunai; spēles lasīšanai, domāšanai, rēķināšanai, vārdu krājuma papildināšanai, teikumu un teksta veidošanai; kalendārs un pulkstenis laika aprēķiniem un daudz ikdienā noderīgu lietu: pildspalvas, zīmuļi, papīri, aploksnes, šķēres, līme – visu nemaz nenosaukt! Uz baltās flomāsteru tāfeles nodarbībās sarindojas vārdu ķēdes un teikumi, kuros neatkārtojas vārdi, bet kabineta vienreizību papildina pašu skolēnu veidotās dekorācijas: katram sava sirsniņa un ziemas dejojošās balerīnas. Mājīgi! Darbs iesākts, lai sagatavotu skaņu un mūzikas ierakstus, tādā veidā nodarbībās tiktu iekļauti arī mūzikas terapijas un logoritmikas elementi, un uzdevumu atlase interneta vidē, lai valodas korekcijas procesu padarītu vēl kvalitatīvāku un bērnus motivējošāku.
Statistika liecina, ka 30% bērniem pirmskolā un sākumskolā ir valodas un runas traucējumi tādā pakāpē, ka bez logopēda palīdzības veiksmīgi galā netikt. Arī Strenču novada vidusskolā ir līdzīgi. Septembrī, kad notika skolēnu valodas un runas pārbaude, logopēda uzmanības lokā nonāca vairāki desmiti bērnu ar dažādiem valodas un runas traucējumiem. Vairāk nekā 50 bērni sāka regulāri mācīties logopēdijas nodarbībās. Ņemot vērā katra skolēna specifiskās vajadzības un nepieciešamo atbalstu, darbs notiek gan individuāli, gan pāros, gan nelielās grupās (no 3 – 7 bērniem) 1 vai 2 reizes nedēļā. Lai traucējumu mazinātu vai novērstu, nepieciešams regulārs, intensīvs darbs, aktīvi treniņi skaņu izrunā, lasīšanā, rakstīšanā, skaņu saklausīšanā, skaitļošanā. Viena logopēdijas nodarbība nedēļā ir pārāk īss brīdis, lai sasniegtu labus rezultātus, tāpēc svarīgs ir komandas darbs. Tikšanās un sarunas ar vecākiem ir neiztrūkstoša sadarbība, lai arī ģimenē varētu turpināt logopēdijas nodarbībās iesākto darbu, tā palīdzot bērniem pilnvērtīgi augt. Tieši tikpat svarīgas ir pārrunas ar skolotājiem par atbalsta pasākumiem stundās un bērnu sasniegumiem, sociālo pedagogu un audzinātājiem, lai motivētu skolēnus regulāram darbam arī tad, kad draugi sauc paklausīties mūziku vai uzspēlēt datorspēles.
Paldies direktorei Dacei Gaigalai un katram skolotājam par skolēniem sniegto atbalstu valodas un runas attīstībā! Nāciet uz Strenču novada vidusskolu un apskatiet jauno logopēdijas kabinetu! Uz visiem jautājumiem skolā atbildēšu jums pirmdienās un ceturtdienās, bet internetā – katru dienu. Visi laipni aicināti būt skatītāju un līdzjutēju rindās Strenču novada vidusskolā Eiropas logopēdijas dienas pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!” pirmdien, 2013.gada 4.martā plkst.9.30 sākumskolas telpās!
Logopēdi 2012.gada noslēdzošā seminārā Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu logopēdi 2012.gadā strādājuši mērķtiecīgi: veidota un jau tiek izmantota darbā logopēda dokumentu dienasgrāmata, metodiskais darbs prezentēts Rīgā kolēģiem no visas Latvijas un Izglītības un zinātnes ministrijā, labā līmenī tiek uzturēta mājas lapa logopeds.org, kā arī turpinās profesionāla sadarbība ar logopēdiem Madonā, Siguldā, Gulbenē, Cēsīs, Priekuļos, Rīgā, Valkā, Vecpiebalgā, Strenčos, Limbažos, Liepājā, Līvānos un citos novados.
Gada nogalē logopēdiem bija vairāki nozīmīgi pasākumi. Rudens brīvdienās logopēdi tikās tālākizglītības kursos Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Kopā ar direktoru Viktoru Litaunieku tika izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināta logopēdu tālākizglītības programma. Tajā iekļauti aktuāli temati: lasītmācīšana un bērna gatavība mācīties lasīt (lektore Ilze Vītola), bērna vispusīga attīstīšana un dažādi korekcijas paņēmieni un uzdevumi logopēdijas nodarbībās (lektore Ilona Tropa) un filcēšanas meistardarbnīca (vadītāja Iveta Prikaša), kurā praktiskas iemaņas logopēdes guva dažādos filcēšanas veidos, lai tos izmantotu bērnu sīkās pirkstu muskulatūras attīstīšanai.
Lai valodas un runas korekcijas procesu plānotu veiksmīgi, logopēdam jāpārzina bērna fiziskā, emocionālā attīstība, kā arī jāņem vērā psiholoģiski faktori. Logopēdam jābūt plašām zināšanām par bērnu. Lektore Iveta Berķe detalizēti skaidroja, atsauca atmiņā un iepazīstināja ar jauno par bērnu attīstību no psihodinamiskā viedokļa no dzimšanas brīža līdz pusaudža vecumam. Secinājums viens: lai cik erudīti un darboties varoši būtu logopēdi, psihologi pierādījuši, ka vislielākā ietekme uz bērnu un viņa dzīves veidošanu ir vecākiem. Protams, lielu ieguldījumu bērna attīstībā dod arī vide un sadarbība.
Decembra seminārā radās jauns, noderīgs darba materiāls logopēdijas nodarbībām „Pīrāgi”. Tajā apkopotas darba lapas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas korekcijas procesu padarīs efektīvāku un bērniem interesantāku. Krājumā ietverti dažādi uzdevumi, piemēram, teksti lasīšanai ar paaugstinātu grūtības pakāpi, krustvārdu mīklas, noslēpumaini un minami uzdevumi, lasīšanas vingrinājumi, dziesmas, sižeta attēli stāstījumam. Visu janvāri vēl turpināsies materiālu gatavošana un sistematizēšana.
Paldies logopēdēm par ieguldīto darbu visa gada garumā un skolu vadītājiem par atbalstu formālās un neformālās izglītības iegūšanai. 2013.gadā iesākto turpināsim 🙂.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Pienācis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Četras nedēļas ir pietiekoši ilgs laiks, lai paspētu ne tikai sagaidīt Ziemassvētkus, bet dot vērtīgu ieguldījumu bērna runas un valodas attīstībā.
Aizdedzinām pirmo adventes svecīti. Divgadīgs bērniņš apgūs jaunus vārdus caur sajūtām, ko pats izbaudīs: gaišs, tumšs, spoža, silta, karsta. Trenējam elpošanu, mācām bērnam pūst. Pūt lēni svecīti, lai nenodziest! Nopūt svecīti, jo iesim ārā, svecīte nedrīkst palikt degot! Liekas, tas ir tik vienkārši, bet arī vienkāršas lietas bērnam ir jāmāca un vairāki desmiti reižu jāatkārto.
Gatavojam adventes vainadziņu kopā ar bērnu. Nekas, ka veikalā vai tirgū nopirktais būtu greznāks, toties kopā veidotais ir mīļāks un dod treniņu izdomai, iztēlei, pirkstiem, sajūtām. Pietiek, ja ap metāla stīpiņu stingri apliekam saburzītu papīru: avīzi, kreppapīru un aptinam ar greznāku un piemērotas krāsas materiālu: lentīti, audumu, un dekorējam, pielīmējot zvaigznītes, bumbiņas, pārsliņas. Vidū liekam sveci. Darba procesā ļaujam bērnam visu saskaitīt, pataustīt, pasmaržot, nosaukt krāsas. Tā vairosim bērna sajūtas un vārdu krājumu.
Ir laiks arī uzcept pīrādziņus: brūnus, spīdīgus, nosmērētus ar oliņu, kuru sakūluši veikli maza bērna pirkstiņi. Darbošanās ar mīklu, veidojot pīrādziņus, ir laba terapija, lai bērns gūtu maksimālu baudījumu no procesa. Skaitām līdzi sen zināmu dzejolīti: Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši!
Pēc četrām adventēm klāt lielais notikums. Vienojieties jau laikus, kā visi kopā mājās atnesīsiet eglīti. Smarža, krāsa un asums jāizbauda, cik tik lien, lai bērns atceras un sajūt, kāda ir eglīte un vēlāk saviem bērniem var pastāstīt, ka eglīte ir ne tikai zaļa, bet arī smaržīga, asa, durstīga, smaga, slapja, liela, gara, skaista, jauka.
Dāvanas gatavo ne tikai Ziemassvētku vecītis ar palīgiem rūķiem, bet arī visi ģimenes locekļi: mamma, tētis, bērni, omīte, vectētiņš. Parādiet bērnam, kā ada zeķes! Varbūt zeķēm noderēs mazuļa sapītas pīnītes, ko glīti apsiet apkārt. Pašu zīmēti un 5 – 6gadīgu bērnu rakstīti apsveikumi vecvecākiem – kas var būt labāks par šo! Visiem būs prieks par paveikto un bērnam veicinātas skaņošanas un rakstīšanas iemaņas, bez kurām skolā neiztikt.
Dzejoļi, dzejoļi, dzejoļi! Runāt precīzi, ritmiski, ar izteiksmi – tas attīsta valodas un ritma izjūtu. Garos dzejoļus var sadalīt pa gabaliņiem, pa fragmentiem, pa pantiņiem un dot iespēju runāt visai ģimenei – būs Ziemassvētku uzvedums.
Pagaršot deviņus ēdienus ir vērtīgs vingrinājums garšas sajūtām. Nevajag daudz, pietiek pa kripatiņai, galvenais, lai garšas atšķiras: skāba, sāļa, rūgta, salda. Zirņi, pupas, piparkūkas, gaļiņa…
Kad durvis ver Ziemassvētku vecītis un lasa bērna rakstītās vēstules, tad sajūsma pārņem ne tikai bērnus, kuri vairs pat īsti netic vecīša esamībai, bet arī pieaugušos. Mēs atgriežamies bērnībā un kopā ar saviem bērniem atkal no jauna izdzīvojam patīkamas, mīļas atmiņas, jūtamies kā bērni un mācām bērniem būt patiesiem, stipriem, ticēt labajam.
Ziemassvētkos nevajag lielu dāvanu maisu, dārgas rotaļlietas un izsmalcinātus dzērienus. Ziemassvētkos nepieciešama mīlestība, sirsnība, patiess acu skats un labi vārdi, ko pateikt visiem, kas mums apkārt.
Valmieras sākumskola | Logopēde
🇪🇪 Igaunija | Rapla Vesiroosi Gümnaasium | Viimsi Gümnaasium
Valmieras sākumskola | Logopēde