Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi pulcējās seminārā “Mācību metodes un paņēmieni valodas un runas traucējumu korekcijai bērniem” Valmieras Pārgaujas sākumskolā
Oktobra nogalē Valmieras Pārgaujas sākumskolā profesionālās pilnveides kursos tikās logopēdi. Kā nosaka mūsu valsts Ministru kabineta noteikumi, katram pedagogam 3 gadu laikā jāpapildina savas zināšanas 36 stundu apjomā. Programma logopēdu tālākizglītībai nav iekļauta Eiropas finansētajā atbalstā, tāpēc sadarbībā ar Pārgaujas sākumskolas direktoru Viktoru Litaunieku veidojām kursu programmu, ieguvām apstiprinājumu Izglītības un zinātnes ministrijā un atļauju Valmieras pilsētas domē rīkot kursus logopēdiem: tuvāk katra dzīves un darbavietai, taupot pavadīto laiku ceļā un naktsmājām. Kursu tēmas tika izvēlētas ņemot vērā aktualitāti logopēdijā un balstītas uz pieredzi un praktisku darbošanos. Katram logopēdam iegūtā specialitāte jau paredz to, ka viņam ir plašas teorētiskas zināšanas, tāpēc ikdienā visbiežāk jāmeklē tieši praktiskais padoms, kā to vai citu traucējumu labāk un ātrāk koriģēt.
Logopēde Ilze Vītola dalījās pieredzē par bērnu sagatavošanu pirms lasītmācīšanas. Lasīšana sākas ar skaņu saklausīšanu, to atpazīšanu, un tikai pēc nopietna sagatavošanās posma nāk burtu mācīšanās, zilbju, īsu vārdiņu lasīšana un aktīva grāmatu iepazīšana. Vecāki var priecāties, ja bērnam lasīšana norit labi, bez lielas piepūles un ar patiku. Taču pat līdz 30% bērnu pirmsskolā un sākumskolā lasītmācīšanās sagādā grūtības un jāmeklē logopēda palīdzība. Ir labi, ja palīdzību var saņemt laikus, tad korekcijas process ātrāk nes rezultātu. Ja lasīšanas grūtības pamana tikai sākumskolas 3., 4.klasē, tad varam runāt tikai par dažādām kompensējošām stratēģijām, jo no pašiem pamatiem vairs lasīšanas procesu sākt nav iespējams. Svarīgi, lai vecāki un pedagogi bērna valodas traucējumus pamanītu laikus un nodrošinātu tūlītēju kvalitatīvu logopēda palīdzību.
Par īstu meistardarbnīcu pārtapa klases telpa, kurā skolotāja Iveta Prikaša vadīja filcēšanas nodarbības. Iveta strādā ar bērniem, kuriem ir valodas un runas traucējumi un ikdienā darbojas ar mazajiem pirkstiņiem tik vērtīgo amatu – filcēšanu. Profesionāļi saka: „Kas ielikts bērna pirkstos, tas ielikts arī valodā.” Tātad, attīstot pirkstu sīko motoriku, attīstām arī bērnu valodu un runu. Logopēdiem bija iespēja praktiski pamēģināt un apgūt gan „sauso”, gan „slapjo” filcēšanas tehnikas veidu. Prieks ar katru mirkli vairojās par meistarīgi veidotajiem darbiem. Pēc nodarbībām Iveta atzina: „Priecājos par paveikto. Zinu, ka logopēdes filcēšanu izmantos darbā ar bērniem.”
Logopēde Ilona Tropa, stāstot par vispusīgu bērnu attīstību arī logopēdijas nodarbībās, deva ieskatu 13 jomās, kurām vajadzētu pievērst uzmanību plānojot un vadot nodarbības. Tik vispusīgs ir bērns! Nav gatava metožu komplekta, kurš būtu visvērtīgākais un nodrošinātu tūlītējus panākumus, tāpēc svarīgi bērnu redzēt kā vienotu veselumu. Valodas attīstība notiek saistībā ar vispārējo attīstību. Valodu nevaram izdalīt kā kaut ko atsevišķu, tāpēc svarīgi darbināt gan muskuļus, gan prātu, nodarboties ar ritma vingrinājumiem un zīmēšanu, saklausīt skaņas un būt uzmanīgam, darbīgam un pozitīvam. Tikai kompleksa pieeja korekcijas procesā dod vislabāko rezultātu.
Pēc lekcijām un praktiskās darbošanās svinīgajā brīdī direktors Viktors Litaunieks apsveica katru logopēdi, pasniedzot apliecību un veltot uzmundrinājuma vārdus. Iesākto darbu turpināsim, veidosim jaunas kursu programmas, lai logopēdi var izglītoties, kā arī sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām, lai logopēdu tālākizglītībai būtu Eiropas finansiālais atbalsts.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdes Ilona Tropa un Zeltīte Šneidere
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi pulcējās seminārā Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā
Kā katru septembri, arī šogad Valmieras un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība rīkoja izbraukuma semināru logopēdiem. Viesojāmies Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai iepazītos ar skolas piedāvātajām iespējām bērniem un pedagogiem, apgūtu noderīgus vingrinājumus roku smalkmotorikai, izvērtētu jaunās logopēdu dokumentācijas plusus un mīnusus, kas iegūti mācību gada pirmā mēneša laikā, dalītos pieredzē ar mācību materiāliem un pievienotu interneta klāstā jaunas darbam noderīgas vietnes.
Skolas prezentācijā direktore Iveta Rambola iepazīstināja ar vairāk nekā 100 bērnu un 15 skolotāju kolektīva ikdienu, tapušajiem projektiem, piedāvāto atbalstu ģimenēm, daudzveidīgajiem interešu izglītības pulciņiem un atbildēja uz logopēdu jautājumiem. Kauguru pamatskolā realizē 4 izglītības programmas. Jaunākā no tām – pamatskolas matemātikas un dabaszinību programma. Kā jau ierasts, skolā ne tikai māca bērnus, bet arī audzina, attīsta, iedrošina. Tiek piedāvātas brīvpusdienas sākumskolā, ceļa izdevumu atmaksa un iespēja dzīvot internātā. Skolas muzejā apkopota informācija par izglītību vairāku gadsimtu garumā. Dažas logopēdes ieraudzīja arī savus bērnības foto. Dabaszinību kabinetā skolotāja Elita Drevinska rādīja spēles un aicināja izmēģināt dažādus uzdevumus uz interaktīvās tāfeles. Tā kā Eiropas atbalstītā dabaszinību projekta materiāli pieejami katrā skolā, tos ir iespēja izmantot arī logopēdijas nodarbībās: paplašinot vārdu krājumu, mācoties veidot stāstījumu, nostiprinot rakstīšanas iemaņas, uzmanību, atmiņu. Mūzikas kabinetā pie skolotājas Vinetas Novikas klausījāmies priekšnesumu, kuru jaunais ansambļa sastāvs paguvis sagatavot 2 nedēļās, skanēja ļoti labi. Ansamblī dzied arī skolēns, kuram tikai 4.klases rudenī izdevās labi izrunāt balsīgās skaņas, bet pavasarī ieskanējās skaņa R. Viņš izcili dzied, labi dejo, runā dzeju publikas priekšā. Prieks, ka skolotāji pamana bērnu dotības arī tad, ja tās slēpjas aiz neizrunātām skaņām, klusas balss, palaidnībām vai lielas kautrēšanās. 3.klase un skolotāja Inga Miruškina spēlē teātri. Jaunas izrādes dažreiz top neticami ātri – nedēļas laikā. Ludziņas iestudē, izmantojot katru brīdi – starpbrīžus, pēcpusdienas, rītus pirms stundām. Katram bērnam ir sava loma izrādē, un tās pietiek visiem: gan bērniem ar aktieru dotībām, gan klusētājiem, kuri par aktieriem top lēni un nesteidzīgi. Skolotājas Jutas Šmites meistardarbnīcā gatavojām ziedu kolekciju. Pirkstu vingrinājumi ir viens no darba veidiem logopēdijas nodarbībās, jo kvalitatīva pirkstu muskulatūras darbība tik ļoti palīdz veidoties pareizai un veiklai valodai! Šoreiz praktiskos vingrinājumos tapa locīti, griezti, tīti ziedi no dažāda veida papīra un dabas materiāliem. Katra logopēde saņēma darbu tehnisko zīmējumu, ko varēs izmantot nodarbībās ar bērniem: rudens roze, pildītais zvaniņš, astere, dālija un vēl citi paraugi iegūluši metodiku klāstā.
Jau otro gadu skolā ir logopēdijas kabinets, iekārtots blakus ēkā, nost no burzmas un ikdienas skaļuma. Ērts, silts, pietiekoši liels un gaišs ar soliem rakstīšanai un paklāju valodas un kustību spēlēm. Kabineta pilnveidošanā vēl jāieliek liels darbs un līdzekļi, bet iespējas rodas ik brīdi. Galvenais – bērniem šeit patīk darboties! Logopēde Ilona Tropa iepazīstināja kolēģes ar darba burtnīcām un grāmatām, kuras gadu gaitā tiek mērķtiecīgi izvēlētas un ir vērtīgi materiāli logopēdijā. Katra semināra dalībniece saņēma e-pastā interneta resursu sarakstu, kuros smelties idejas nodarbībām.
Neatsverams ir nelielo skolu devums – katram bērnam veltīt tik daudz uzmanības un atbalsta, cik nepieciešams. Skolotāji zina katra bērna specifiskās vajadzības, nepieciešamo palīdzību. Ja tie ir izrunas traucējumi, tad atgādinājumi par pareizu izrunu gan matemātikā, gan sociālās zinībās un citos mācību priekšmetos nodrošina ātrāku rezultātu, bet sporta stundās skolotāja Mārīte Bisniece pievērš pastiprinātu uzmanību stājai un motorikas attīstībai, lai valodas traucējumu korekcija sekmētos vēl kvalitatīvāk. Bērniem pilnveidot lasīšanas iemaņas palīdz arī bibliotekāre Daiga Miglava. Kauguros tiek attīstīti lielie talanti, kurus var pamanīt uzreiz, un darbs ielikts, lai arī mazie talanti kļūtu lieli. Panākumi ir!
Tiekoties augusta seminārā, Valmieras un starpnovadu izglītības iestāžu logopēdi apstiprināja logopēdijas kabineta aprīkojuma sarakstu. Ministru kabinetā sen apstiprinātais saraksts ir novecojis un nav atjaunots. Dažādās situācijas izglītības iestādēs pieļauj ļoti atšķirīgu interpretāciju par logopēda kabineta iekārtojumu un aprīkojumu. Darba procesā diskutējām, apkopojām datus un sarakstā iekļāvām tās pozīcijas, kas nodrošina daudzmaz līdzīgus apstākļus bērniem saņemt logopēda palīdzību un logopēdam veidot kvalitatīvu korekcijas procesu. Saraksts e-pastā izsūtīts izglītības iestādēm un novadu pašvaldībām. Esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu un aicinājumu dalīties pieredzē Latvijas logopēdu asociācijā. Sadarbībā ar kolēģiem Rīgā, Liepājā, Siguldā, Mārupē, Līvānos turpinās iesāktais darbs pie vienotas logopēdijas dokumentācijas izstrādāšanas, bet oktobrī logopēdi tiksies Pārgaujas sākumskolā tālākizglītības kursos.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēde Ilona Tropa, profesore Sarmīte Tūbele, psiholoģe Anda Suharevska
Valmieras sākumskola | Logopēde
12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship | Valmiera CUP 2012
Mani vienmēr ir vilcis uz lidošanu. Lidot pašam, nevis tā vienkārši sēdēt lidmašīnas salonā, lai gan arī tas ir lieliski. Jau bērnībā, kad dzīvojām blakus Valmieras lidlaukam un regulāri kritām uz nerviem pilotiem ar savu dīkšanu palidot. Vēl tagad atceros to kolosālo sajūtu, kad pirmo reizi nokļuvu “kukuruzņika” dārdošajā kabīnē un krītot gaisa bedrēs, beidzot pa īstam … LIDOJU. Iemācīties un lidot pašam tā arī līdz šim nav sanācis. Arī ar izpletni vēl neesmu izlēcis. Tie ir divi no maniem neizdarītiem darbiem – pagaidām neizdarītiem. Nebūt ne visas vēlmes piepildās, kā mēs to klusībā gribētu. Un būtībā jau pat labi, ka nepiepildās – tad ir par ko pasapņot, uz ko tiekties …
Piedāvājums lidot ar gaisa balonu atnāca negaidīti. To man šovasar vienkārši ģimene uzdāvināja dzimšanas dienā. Laikam pārāk bieži biju muldējis par šo lidošanas tēmu. Tā kā jālido vien būtu, ja es pat to negribētu – neesam jau te nekādi “knapsieriņi”. Pasākums notika jūlijā, starptautiskā gaisa balonu festivāla “Valmieras kauss 2012” (12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship, Valmiera CUP 2012) laikā. Zinot, ka skeptiski skatos uz dažādiem pop-rakstura pasākumiem, tad dāvinātāji bija parūpējušies par iespēju man lidot nevis tūrisma režīmā, bet reālā gaisa balonu sacensību atmosfērā – lidoju sacensību laikā, kopā ar vienu no spēcīgākajām pilotēm Latvijā Kristīni Vēveri.
Viss notika vienkārši un bez garas runāšanas – piezvanīju, noskaidroju starta laiku, iekāpu džipā un tempā devāmies meklēt piemērotu starta vietu. Viss turpmākais man atgādināja vecos labos laikus, kad regulāri kāpu kalnos – laikus, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Putekļi, ātrums, – bet ne haoss, psihošana. Katrs zina, ko dara un zina, kā panākt rezultātu. Vienota komanda. Man tas patiešām ļoti patika. Es nepazīstu šos cilvēkus, taču labi zinu šo funktieri … šos skatienus, runas manieri u.t.t. – tas ir stāsts atkal par kalnos kāpšanu.
Startējam pl.19:40, vertikāli, balons strauji uzņem augstumu. Sajūtas atrodoties tur gaisā ir vienreizējas! Tas nebūt nav tā kā lidmašīnas kabīnē, jo tur tomēr atrodies aiz “sienas”, kura norobežo un emocionāli pasargā no ārpasaules. Tu stāvi mazītiņā gaisa balona grozā, kurā knapi var izgrozīties 2 cilvēki, jo nepieciešama vieta arī gāzes baloniem, un viss, kas pasargā no brīva kritiena, ir groza grīda. Vējš, plašums, fantastisks skats visapkārt. To aprakstīt ir pagrūti, tas ir jāizjūt pašam.
Kad ieraugām debesīs gaisa balonu, tad šķiet, ka tas ir tāds visai tūļīgs pasākums. Bet tas nebūt tā NAV. Tur augšā ir lietas, kas notiek pat ļoti ātri. Es nekad nedomāju, ka gaisa balons tomēr spēj būt tik manevrētspējīgs, ka spēj, piemēram, tik ātri mainīt augstumu. Arī to vadīt nebūt nav vienkārši. Pilnīgi noteikti ir vajadzīga liela pieredze, vēss prāts un pārliecība par to, ko dari. Bija jūtams arī tas, ka lidot augstu nebūt nav tas grūtākais. Tas ko redzēju es, liek man apgalvot, ka sarežģīti ir lidot tieši zemu virs sarežģīta reljefa un precīzi tajā piezemēties.
Piezemējāmies uz Pidriķu ceļa jau pustumsā, ap pl.21:00. Nebija vienkārši, jo ceļš pašaurs, blakus celmains purvs, otrpus ceļam mežs. Taču viss notika precīzi. Pēc tam turpat uz ceļa bija gan aizdomīga izskata tutenis manis iesvētīšanai/uzņemšanai gaisa kuģotāju aristokrātijā tā teikt “ar asinīm”, gan vispārējs ieskats gaisa balonu lidojumu vēsturē, šampanietis. Tika izsniegts arī apliecinājums manam lidojumam. Vairākas reizes dabūju arī ar kaut ko pa pakaļu – iespēja atspēlēties nebūs, jo pats neredzēju ar ko un no kura, tāpēc, ka tajā brīdī karājos ar galvu uz leju un lasīju uz balona groza grīdas noliktu karti. Salikām balonu un devāmies atpakaļ uz Valmieru, kur ieradāmies jau tumsā.
Daļa sabiedrības teiks apmēram tā: “Ko viņi tur ākstās, kāda jēga no tās lidināšanās, tikai lieki tēriņi, klapatas, nekāda komforta, labāk būtu darījuši ko citu – lielveikals, TV, internets” … un tamlīdzīgi.
Jums, mīļie, nav taisnība – uz šādiem cilvēkiem balstās pasaule!
Paldies visiem (ģimenei, “Vestabalt” gaisa balona komandai) par šo iespēju! Tas bija LABAIS!
BJK “Gauja” | Valde
Darba vizīte Igaunijā | Valga un Tartu
Valmieras sākumskola | Logopēde
Gar Miegupītes krastiem
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde