Valmieras logopēdi profesora Šalvas Amonašvilli humānās pedagoģijas seminārā
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras sākumskola | Logopēde
Apkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.
Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.
Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.
3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.
6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.
Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.
Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.
Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.
Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.
Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:
Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Par logopēdijas nozīmi mūsu bērnu attīstībā …
Esam veiksmīgi sagaidījuši 1.septembri.
Jauns mācību gads un jaunas iespējas bērniem un vecākiem – iespējas, neskatoties uz dziļo krīzi un nebūšanām mūsu valstī. Lai mums visiem veicas šīs iespējas saskatīt un izmantot!
Daudzi bērni uzsāks mācības, citi turpinās. Ir bērni, kuriem mācīties ir viegli, bet ir bērni, kuriem nepieciešama palīdzība un lielāka uzmanība: no skolotāja, no vecākiem, no psihologa – arī no logopēda.
Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība (runāšana, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana), tad palīdz logopēds.
Pašlaik skolās, reformējot izglītības sistēmu un ekonomējot līdzekļus, logopēdam atstātas daudz mazākas iespējas strādāt un palīdzēt bērniem. Logopēdija, kā nozare, mūsu valstī jau tā līdz šim bijusi pabērna lomā, bet pašreiz izskatās, ka tā Latvijā tiek pamazām likvidēta pavisam… Vienlaicīgi, bērnu skaits, kuriem būtu noteikti nepieciešama logopēda palīdzība, ar katru mācību gadu pieaug! …
Valoda ir neaizstājama visās jomās. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, rakstot, klausoties… Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.
Tā kā katram bērnam iespējamais traucējums un tā izpausmes ir dažādas, tad nevar tā vienkārši apvienot visus bērnus ar valodas traucējumiem vienā grupā, neskatoties uz to, ka bērni ir vienā vecumā, mācās vienā klasē utt. Individuāli plānots darbs ir logopēda darba pamatā, kas ātrāk un veiksmīgāk nes rezultātu.
Logopēda nodarbībās bērni ne tikai raksta diktātus, kā to bieži nākas dzirdēt. Speciālists izveido kompleksu mācīšanās plānu: nodarbības bērnam, ieteikumus vecākiem un skolotājiem, citu nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu – tā tam būtu jābūt.
Nodarbībās bērni vingro, lai attīstītu muskulatūru, dzied, lai mācītos saklausīt skaņas un to atšķirības, “darbina” pirkstus, lai varētu izpildīt sīkas kustības, piemēram, rakstot, klausās un mācās sadzirdēt, domā, vingrina atmiņu, uzmanību, iztēli, runā un mācās pateikt, skaidrot, pamatot, raksta, rēķina… un katram bērnam tas norit citādi.
Kāpēc vispār vajag logopēdu? Varbūt pietiek, ja tikai skolotājs mācīs bērnus? Skolotājs klasē strādā ar bērnu grupu, bet katra valodas problēma ir individuāla un specifiska lieta, kuru efektīvi diagnosticēt un koriģēt varēs tikai attiecīgi sagatavots, gudrs un erudīts speciālists – LOGOPĒDS.
Valmieras sākumskola | Logopēde