Tag Archives: Technologies
Logopēds attālināti | Tas ir iespējams!
Logopēds attālināti | Tas patiešām mūsdienās ir iespējams! | Sen nobriedis un interesants pārmaiņu laiks Latvijas izglītības sistēmā
12.martā logopēdijas nodarbībās rakstot, lasot, rēķinot vēl nenojautām, ka jau 13.marts nesīs grandiozas izmaiņas izglītības iestāžu un to speciālistu darbā. Logopēds attālināti būs reāla dzīves situācija. Vīruss pastrādājis savu netīro darbiņu, un mums visiem tagad jāsargā sevi, citus, Planētu. Iestājas laiks, kad vērtības tiek pārvērtētas, neziņa soļo visam pa priekšu un sirds sitas straujāk ar domu, ka kaut kas jādara lietas labā. No pirmdienas, 16.marta sākās skolēnu pavasara brīvlaiks. Skolotājiem, logopēdiem saplānoti ierastie pasākumi brīvlaikā: metodikas, semināri, konferences, izbraukuma pasākumi un maza atelpa no tiešajiem pienākumiem skolā – bērnu mācīšanas. Pirmdiena gan iezīmējās ar citu sajūtu: labāk iet un strādāt ikdienas ritmā, nevis būt brīvlaikā, jo iemesls liek būt pat ļoti tramīgam.
Esmu mājās. Man jau lielu, labu laiku visa dzīve “ielikta” datorā. Saku lielu paldies manam vīram Jānim Tropam, īstam IT guru, kurš jau “padsmit” gadu nepiekāpīgi, stingri, ar pārliecību cenšas man iestāstīt, lai papīrus nekrāju mapēs, bet visu digitalizēju, jo pienākšot laiks, kad papīri “atmirs paši no sevis”. Izskatās, ka tas laiks ir pienācis. Ierastā situācija, kad pieeju pie plaukta, paņemu mapīti un sakopēju nepieciešamos uzdevumus nodarbībai, patlaban nestrādā. Bet esmu gatava arī jaunai situācijai! Patiešām, sākot ar logopēda dokumentāciju un beidzot ar dažnedažādām manis veidotām spēlēm, darba lapām, grāmatām, tekstiem, uzdevumiem, runas vingrinājumiem, pat vecāku sapulču un nodarbību video ierakstiem ir manā datorā. Esmu nodrošinājusies, protams, arī ar e-parakstu.
Ilgu laiku esmu strādājusi “ar koferīti”. Tādā veidā gūta liela pieredze, kas tagad ir drošs spilvens neierastos apstākļos. Braucot no vienas skolas vai bērnu dārziņa uz citu, svarīgi, ka visi dokumenti līdzi, jo jābūt gatavam uz visu. Logopēdijā ne vienmēr nodarbības norisi var saplānot un tieši tā arī realizēt, tāpēc rezerves variants ir nepieciešams. Šobrīd cenšos rast sadarbības risinājumus, lai bērni turpinātu mācīties un vecākiem netiktu uzlikti pārāk lieli apgrūtinājumi. Esmu gatava darīt!
Logopēdijā mūsu kopīgais darba plāns izskatās pietiekoši nemainīgs. Ja apstākļi ir mainījušies ļoti krasi, un katrs atrodamies savā droša patvēruma vietā, tad uzdevumi valodas un runas attīstībai paliek nemainīgi un visiem pierasti. Pozitīvais ir tas, ka cītīgi esam strādājuši nodarbībās visus 6,5 mēnešus un skolēni zina, kas un kā darāms. Logopēds attālināti nebūs nepatīkams pārsteigums, bet iespēja. Pirmā nedēļa būs izaicinājums testa režīmā, lietojot un sazinoties interneta vidē vai pa telefonu. Protams, gaidīšu atgriezenisko saiti par brīvlaikā lasītajām grāmatām, kā vienojāmies pirms brīvlaika, šo uzdevumu veicam, satiekoties pēc katra brīvlaika. Izrunas korekcijai turpināsies iesāktais vingrinājumu process un katras dienas darbu atzīmēšana kalendārā. Bērni lieliski zina, kas jādara, un ka labs rezultāts būs tikai pēc cītīgiem treniņiem.
Tātad, nekas jauns. Jauns ir tikai saziņas veids. Bet, tā kā esmu jau iepriekš mudinājusi skolēnus izmantot tehnoloģijas, tad, domāju, nebūs problēmu. Jaunie logopēdijas darbi pieslēgsies pamazām. Palielināsim skaļās lasīšanas laiku. Iekļausim aplikācijas domāšanas, uztveres, uzmanības aktivizēšanai, pieliksim klāt fiziskās aktivitātes intensīvā režīmā vismaz stundu dienā vispārējai fiziskai attīstībai, emocionālai un fiziskai veselībai. Nu, kā? Domāju, ir labi.
Kā to visu vadīšu un kontrolēšu? Vienkārši. Tiks izveidoti papildus dokumenti dienasgrāmatā, kuros pārskatāmi tiks atspoguļots korekcijas darbs tiešsaistē un attālināti, protams, ietverot pašvadītu mācīšanos ar vecāku atbalstu. Saziņai mūsdienās ir plašas iespējas. Jau līdz šim ar vecākiem sazināmies WhatsApp lietotnē: nosūtot stājas paraugus, izrunas ierakstus, citu prasmju demonstrējumus. Līdzīgi gaidīšu atbildes par notiekošo šobrīd. To visi prot. Arī zvanīt pa telefonu vai sūtīt īsziņas ir pavisam vienkārši. Darboties datorā bērni prot, par to runā arī sabiedrība, ka mūsdienu jaunatne ir prasmīga IT jomā. Arī nodarbībās bieži strādājam pie stacionārā datora vai veicam uzdevumus planšetdatorā.
Ja interneta pieslēgums ir “abos galos”, tad varu izveidot individuālu korekcijas procesu un nosūtīt darba materiālus par jebkuru nepieciešamo valodas un runas traucējuma veidu. Materiālu krātuve ir pietiekoša. Sadarbībā ar Bērnu un jauniešu klubu “Gauja” (BJK “Gauja”) ir izveidota platforma, kas nodrošina vairāku mājas lapu darbību, un FTP serveris no jebkuras vietas ļauj piekļūt datiem, kas nepieciešami logopēda ikdienas darbā.
Galvenais šobrīd ir vēlēšanās darīt, piepūlēties mazliet vairāk kā citkārt, saprast, ka ir īpaša situācija un jāpalīdz vairāk, kā varbūt gribētos, pozitīvi sadarboties, veselīgi komunicēt un būt pieejamam un atbalstošam. Logopēds attālināti labi var veikt savus pienākumus. Aicinu bērnus un vecākus izmantot šo iespēju! Kopā vienmēr sanāk labāk!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Veiksme!
Pedagogu digitālā varēšana | Lielvārds
Latvijas zinātne šodien un rīt
LR1 Krustpunktā
Studijā Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.
SmartPalate (EPG) | Testēšanas sistēma
Logopēdiskās zondes
Kāpēc zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībai? | Domāsim un darīsim kopā
Daudzviet bērnudārzos un skolās rit zīļu vākšanas kampaņas. Apsveicams darbs! Paraudzīsimies uz šo aktivitāti no dažādiem skatupunktiem. Vispirms jau sacensība, jo bērniem sacensties ļoti patīk: kurš pirmais, kuram vairāk? Ieguvums arī meža zvēriem ziemas maltītei. Pirmsskolas vecuma bērniem šī nodarbe ir neatsverams ieguldījums valodas attīstībā.
Zāle čaukst, un pa reizei krīt zīle no varena ozola. Trāpīs uz galvas vai paukšķēdama nokritīs kurmja rakumā? Vēl groziņš nav pilns, jāatpūšas un jāpaskatās, kas notiek apkārt. Arī lapas nokritušas. O, ne tikai ozola! Kādas vēl? Bērza, kļavas, liepas… Bet zem lapām lēni kāds kustas – zirneklis, garām, slaidām kājām, apdomīgi izvēloties ziemošanai vietu. Gabaliņu tālāk steidzīgi aizrumpuļo pūkains kāpuriņš. Saule spīd, un arī tauriņi vēl neguļ, lido un priecājas par atvasaru. Kur nu vēl mušas – mazas un lielākas, melnas un brūnas.
Ložņājot zem ozola, esam nonākuši līdz koka stumbram. Pieskaramies mizai – tik cieta un grubuļaina, bet ļaujas, lai to noglaudām. Tik daudz sajūtu uztver pirkstiņi, nemaz nevajag masāžu pie fizioterapeita, tikai biežāk jāatnāk pie ozola un jāsasveicinās ar to, jāpatausta tā cietais, raupjais kažociņš.
Paceļam acis uz augšu, lai saskatītu koka galotni. Galva jāatliec, cik vien var! Acīs iespīd saule. Galotne tik augstu sniedzas debesīs, ka ne saskatīt!
Darbojamies ar zīlēm – katra pirkstos atstāj tik gludu un mīlīgu sajūtu, bet ir arī dūriens, kad pirksts pieskaras zīles īlenam. Groziņā liekam tikai lielās, resnās, tās taču labāk garšos zvēriem. Tām, kurām asniņš izspraucies, atstājam, lai iesakņojas, lai aug, varbūt izaugs ozols.
Krāsa pirmajā skatienā liekas brūna, bet, ja vērīgāk skatāmies, tad ir vesela buķete: zaļa, pelēka, gaišbrūna, sarkanīga un pat dzeltenu var ieraudzīt!
Kas tad tas? Ceļgali jūt slapjumu. Nu, ja, saulīte silda, bet lielo rasu vairs nespēj nožāvēt, tā samērcējusi bikses. Nekas, mājās bikses žāvēsim. Ābolu virtenes būs izžuvušas, varēs bērt maisiņā, ziemā āboli noderēs mūsu vēderiem. Bet virs plīts siltumiņā liksim bikses – lai žūst, no rīta būs sausas.
Bet zīles? Zīļu pilns lielais grozs! Meža zvēriņi varēs ziemā ēst pilnām mutēm un par badu un aukstumu neraizēties, jo paēdušam puncim vienmēr ir siltāk, kā tukšam.
Darbīga diena pavadīta, un ko ieguvusi bērna valoda?
Bērna attīstības pamatā ir sajūtas un emocijas – gan bērnam jau zināmas, gan no jauna piedzīvotas: sauss, ass, slapji, gludas, raupja… un ja vēl to izbauda dabā, tad divtik liels iespaids. Arī mamma, tētis, ome, opis un draugs sastāda kompāniju, tad pozitīvās emocijas klāt kā liktas! Būs ko atcerēties līdz nākamajai zīļu talkai. Bērnam svarīgi piepildīt emociju krātuvi, lai varētu apgūt ko jaunu. Ja emocijas un izjūtas ir niecīgas, bērnam grūtāk uztvert, saprast, izdarīt.
Kustības – nākamais attīstības stūrakmens. Ja bērna kustības ir precīzas, viņš ir spēcīgs, kustīgs un veikls, arī domāt un darboties ir vieglāk. Bērns spēj izjust savu ķermeni, kontrolēt kustības. Ko tik var sadarīt zīļu lasīšanas laikā – rāpot, tupties, palēkties, stāvēt uz vienas kājas (varbūt izdodas nostāvēt tik ilgi, kamēr nokrīt zīle no koka?), skriet apkārt ozolam, paslēpties aiz ozola.
Visu varam nosaukt, tā vairojot vārdu krājumu – bērns zinās vairāk vārdu, varēs pastāstīt visu, ko vien vēlēsies. Tik daudz lietvārdu: zīles, asns, cepurīte, miza, stumbrs… darbības vārdu: lasīt, likt, meklēt, augt, slēpties… īpašības vārdu: liels, gluda, spīdīga, slapjas, smags, varens… – un to visu bez pūlēm var salikt vienā skaistā rudens dienā bērna gudrajā galviņā. Protams, ar vienu pēcpusdienu būs par maz, bet katra nākamā reize dos atkal savu pienesumu bērna attīstībā.
Varenjauka nodarbošanās tā zīļu lasīšana, kura dod milzīgu ieguldījumu ne tikai bērna valodas attīstībā, bet arī fiziskajā, emocionālajā attīstībā. Nevajag nekādus materiālos ieguldījumus, tikai vēlēšanos darīt, bet prieks visiem: bērnam, kuram tik ļoti patīk būt kopā ar ģimeni un iegūtā atziņa, ka viņš arī palīdzēs zvēriņiem; vecākiem, kuri piepildījuši laiku un palīdzējuši bērnam augt; grupiņai: zīļu maisi pildīsies neticamā ātrumā, jo katrs nes zīles, cik vien spēj; meža zvēriem: kuri vēl pat nenojauš, ka viņiem tiek gatavoti milzīgi pārtikas krājumi.
Pamēģiniet! Nekas nav nokavēts, vēl var paspēt!
Valmieras sākumskola | Logopēde