BJK “Gauja” | Valde
Tag Archives: Valmiera
Valmieras sākumskolas darbinieku Ziemassvētki
Liels darba cēliens noslēdzies, daudz kas padarīts un jāatvēl laiks svētkiem, lai priecātos par paveikto, tiktos ar kolēģiem, viens otram pateiktu labus vārdus un iepriecinātu ar sirsnīgām dāvaniņām, kam ikdienā atliek ne tik daudz laika, cik vēlētos.
Valmieras sākumskolas darbinieki tikās 19.decembra pievakarē skolas zālē kopīgā pasākumā, lai burvīgā gaisotnē baudītu vakaru.
Direktora PALDIES katram iekrita dziļi sirdī, jo katra darbs tika novērtēts. Visi noklausījāmies skolas darbinieku ansambļa dvēselisko priekšnesumu skolotājas Larisas vadībā. Skanēja lieliski!
Vakara gaitā skolotājas Gita un Iveta ieguva jaunu titulu kultūras dzīves organizēšanā. Par pasākuma plānošanu un vadīšanu nevienam nebija šaubu – gaumīgi, aizraujoši, izpatīkot katra gaumei. Izskanēja katra apņemšanās nākamgadam, tika kārotās dāvaniņas, notika ģimeņu komplektēšana un anekdošu šovs, bet tie ir tikai daži numuri, kuros katrs varēja piedalīties.
Ziemassvētki ir pārsteigumu laiks, arī to netrūka. Skolotājas Larisas pūšamo instrumentu kvinteta mūzika radīja īstu Ziemassvētku noskaņu, un varenais ķekatnieku uznāciens lika ietrīsēties katrai stīgai, smieties un priecāties, līdz kājas vairs neklausa.
Gardi mielojoties pie labo rūķu klātā galda, laiks skrēja nemanot. Iegūtais pozitīvisma un kopābūšanas spēks noderēs ne tikai svētku laikā, bet arī jaunajā gadā. Citu gadu atkal čakli strādāsim, lai varam svētkus svinēt!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras izglītības darbinieki Tartu
Valmieras izglītības iestāžu metodisko apvienību vadītāji un direktori Igaunijā
🇪🇪 Igaunija | Tartu 📸
Valmieras sākumskola | Logopēde
Ventspils logopēdi Valmierā
Ventspils logopēdi ciemos pie Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras 3PII “Sprīdītis” Rīgā
Valmieras pilsētas 3.PII “Sprīdītis” darbinieki Rīgā
PII “Viršu dārzs” | Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Sestdienas pusdienlaiks Valmierā ir gana jauks un saulains, rudens krāsas manāmas arī pilsētā. “Sprīdīša” kolektīvs pulcējas kopā, lai dotos braucienā uz Rīgu. Klusi un mierīgi čalojot, drīz vien esam Rīgā. Vēl pāris pagriezieni, līkumi, krustojumi un autobuss piestāj pie greznas ēkas Mežaparkā – bērnudārza “Viršu dārzs”. Ir brīvdiena, bet vadītāja Dina Gaide, nežēlojot savu laiku, smaidoša un laipna mūs aicina paciemoties. Zaķu ģimene ir pirmā, kuru sastopam, katros svētkos tā tiek saposta atbilstošos tērpos. Izrādās, ka esam atbraukuši uz pirmo bērnudārzu Rīgā. Savu nosaukumu tas ieguvis tāpēc, ka savā laikā bijušas divas iestādes ar vienādu numuru. Lai vairs nerastos pārpratumi, dārziņš ieguvis nosaukumu “Viršu dārzs”, un darbinieki ļoti cenšas nosaukumu attaisnot, teritorijā veidojot viršu stādījumus.
Vadītājas Dinas prezentācijā varam apskatīt, kāda ēka bijusi pirms renovācijas. Tagad tā ir krāšņa, maigos toņos un mājīgā noformējumā veidota 5stāvu pils. Ielūkojamies katrā telpā. Vadītāja ar aizrautību pastāsta par ikdienas darbu un svētkiem. Bez ierastajiem, kā Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c, īpaši bijuši svētki gan lieliem, gan maziem – “Staro Viršu dārzs!”, kad romantiskās gaismiņas piepildījušas visu bērnudārza teritoriju. Nemanot esam uzkāpuši jau 5.stāvā, kur mūs sagaida gards cienastiņš un skatam paveras skats no āra terases. Uztaisām kopīgu foto, sakām: “Paldies!” vadītājai Dinai Gaidei un dodamies tālāk.
“Ziemeļblāzma” mūs sagaida ar plaši atvērtām durvīm, aicinot ienākt. Varam baudīt meistaru veikumu – atjaunoto kultūras pili. Skaisti, vērts atgriezties, lai baudītu kādu kultūras pasākumu! Varbūt jau “Iļģu” koncertu 11.novembrī? Tuvējā skatu tornī mūs uzvizina lifts. Tā kā laiks ir saulains, redzam Rīgu visā rudens krāšņumā.
Nemanot klāt pievakare. Vecrīgas ieliņās, kā jau ierasts, pastaigājas rīdzinieki un pilsētas viesi. Mēs dodamies uz “Austrumu robežu” baudīt teātra izrādi.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu MA seminārs 30-08-2013
Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2013-2014 mācību gadā
Logopēdi mācību gada pirmajā seminārā Valmieras sākumskolā
Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.
Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.
Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.
Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras reģiona metodisko apvienību vadītāji Igaunijā
Valmieras pilsētas un starpnovadu metodisko apvienību vadītāji Igaunijā
🇪🇪 Igaunija | Rapla Vesiroosi Gümnaasium | Viimsi Gümnaasium
Valmieras sākumskola | Logopēde
Vecpiebalgas logopēdi Valmierā
Logopēdi un izglītības darbinieki no Vecpiebalgas reģiona ciemos Valmierā
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Pirmais lidojums ar gaisa balonu
Gaisa balonu festivāls “Valmieras kauss 2012”
12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship | Valmiera CUP 2012
Mani vienmēr ir vilcis uz lidošanu. Lidot pašam, nevis tā vienkārši sēdēt lidmašīnas salonā, lai gan arī tas ir lieliski. Jau bērnībā, kad dzīvojām blakus Valmieras lidlaukam un regulāri kritām uz nerviem pilotiem ar savu dīkšanu palidot. Vēl tagad atceros to kolosālo sajūtu, kad pirmo reizi nokļuvu “kukuruzņika” dārdošajā kabīnē un krītot gaisa bedrēs, beidzot pa īstam … LIDOJU. Iemācīties un lidot pašam tā arī līdz šim nav sanācis. Arī ar izpletni vēl neesmu izlēcis. Tie ir divi no maniem neizdarītiem darbiem – pagaidām neizdarītiem. Nebūt ne visas vēlmes piepildās, kā mēs to klusībā gribētu. Un būtībā jau pat labi, ka nepiepildās – tad ir par ko pasapņot, uz ko tiekties …
Piedāvājums lidot ar gaisa balonu atnāca negaidīti. To man šovasar vienkārši ģimene uzdāvināja dzimšanas dienā. Laikam pārāk bieži biju muldējis par šo lidošanas tēmu. Tā kā jālido vien būtu, ja es pat to negribētu – neesam jau te nekādi “knapsieriņi”. Pasākums notika jūlijā, starptautiskā gaisa balonu festivāla “Valmieras kauss 2012” (12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship, Valmiera CUP 2012) laikā. Zinot, ka skeptiski skatos uz dažādiem pop-rakstura pasākumiem, tad dāvinātāji bija parūpējušies par iespēju man lidot nevis tūrisma režīmā, bet reālā gaisa balonu sacensību atmosfērā – lidoju sacensību laikā, kopā ar vienu no spēcīgākajām pilotēm Latvijā Kristīni Vēveri.
Viss notika vienkārši un bez garas runāšanas – piezvanīju, noskaidroju starta laiku, iekāpu džipā un tempā devāmies meklēt piemērotu starta vietu. Viss turpmākais man atgādināja vecos labos laikus, kad regulāri kāpu kalnos – laikus, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Putekļi, ātrums, – bet ne haoss, psihošana. Katrs zina, ko dara un zina, kā panākt rezultātu. Vienota komanda. Man tas patiešām ļoti patika. Es nepazīstu šos cilvēkus, taču labi zinu šo funktieri … šos skatienus, runas manieri u.t.t. – tas ir stāsts atkal par kalnos kāpšanu.
Startējam pl.19:40, vertikāli, balons strauji uzņem augstumu. Sajūtas atrodoties tur gaisā ir vienreizējas! Tas nebūt nav tā kā lidmašīnas kabīnē, jo tur tomēr atrodies aiz “sienas”, kura norobežo un emocionāli pasargā no ārpasaules. Tu stāvi mazītiņā gaisa balona grozā, kurā knapi var izgrozīties 2 cilvēki, jo nepieciešama vieta arī gāzes baloniem, un viss, kas pasargā no brīva kritiena, ir groza grīda. Vējš, plašums, fantastisks skats visapkārt. To aprakstīt ir pagrūti, tas ir jāizjūt pašam.
Kad ieraugām debesīs gaisa balonu, tad šķiet, ka tas ir tāds visai tūļīgs pasākums. Bet tas nebūt tā NAV. Tur augšā ir lietas, kas notiek pat ļoti ātri. Es nekad nedomāju, ka gaisa balons tomēr spēj būt tik manevrētspējīgs, ka spēj, piemēram, tik ātri mainīt augstumu. Arī to vadīt nebūt nav vienkārši. Pilnīgi noteikti ir vajadzīga liela pieredze, vēss prāts un pārliecība par to, ko dari. Bija jūtams arī tas, ka lidot augstu nebūt nav tas grūtākais. Tas ko redzēju es, liek man apgalvot, ka sarežģīti ir lidot tieši zemu virs sarežģīta reljefa un precīzi tajā piezemēties.
Piezemējāmies uz Pidriķu ceļa jau pustumsā, ap pl.21:00. Nebija vienkārši, jo ceļš pašaurs, blakus celmains purvs, otrpus ceļam mežs. Taču viss notika precīzi. Pēc tam turpat uz ceļa bija gan aizdomīga izskata tutenis manis iesvētīšanai/uzņemšanai gaisa kuģotāju aristokrātijā tā teikt “ar asinīm”, gan vispārējs ieskats gaisa balonu lidojumu vēsturē, šampanietis. Tika izsniegts arī apliecinājums manam lidojumam. Vairākas reizes dabūju arī ar kaut ko pa pakaļu – iespēja atspēlēties nebūs, jo pats neredzēju ar ko un no kura, tāpēc, ka tajā brīdī karājos ar galvu uz leju un lasīju uz balona groza grīdas noliktu karti. Salikām balonu un devāmies atpakaļ uz Valmieru, kur ieradāmies jau tumsā.
Daļa sabiedrības teiks apmēram tā: “Ko viņi tur ākstās, kāda jēga no tās lidināšanās, tikai lieki tēriņi, klapatas, nekāda komforta, labāk būtu darījuši ko citu – lielveikals, TV, internets” … un tamlīdzīgi.
Jums, mīļie, nav taisnība – uz šādiem cilvēkiem balstās pasaule!
Paldies visiem (ģimenei, “Vestabalt” gaisa balona komandai) par šo iespēju! Tas bija LABAIS!
BJK “Gauja” | Valde