Apkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.

Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.

Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.

3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.

6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.

Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.

Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.

Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.

Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.

Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:

• pastaigas laikā aiciniet bērnu klausīties un pateikt, ko viņš dzird (rūcienu, gaiļa dziesmu, vējš šņāc);
• mājās jautājiet, kur skan radio (istabā, virtuvē);
• dziedot mainiet balss skanējumu (augstu – smalki, zemu – rupji), lai bērns arī tā pamēģina;
• dziediet kopā ar bērnu un ritmiski soļojiet vai plaukšķiniet, tā bērns saklausīs ritmu;
• spēlējiet “Klusos telefonus”: iečukstiet bērnam kādu vārdiņu vai īsu teikumu, lai viņš atkārto;
• paklaudziniet un lieciet bērnam noteikt, kas šo skaņu taisa, kur skaņa rodas;
• lieliski derēs “Kuģu lādēšana”: izvēlēties kādu burtu un sakiet vārdus, kuri sākas ar šo burtu (metam bumbu viens otram, tas trenēs arī kustību koordināciju);
• lielajiem bērniem (5–6 gadi) derēs dažādas vārdu spēles: Vai vārdā skan L? Kur vārdā skan Z: sākumā, vidū vai beigās? Izdomā vārdu, kura vidū ir D! Cik vārdus es pateicu (Man gribas saldējumu.)? Pasaki 3 vārdus! Nosauc vārdu, kurā skan Ā;
• grāmatu lasīšana: bērnam jāsadzird un jāsaprot, ko lasa vecāki. Atcerieties vienmēr pajautāt vai pārrunāt, ko bērns dzirdējis un sapratis no lasītā.

Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!